Enerģijas cenu dinamika noteiks inflāciju

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0.7%. Būtiskākais cenu kritums mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī apģērbam un apaviem. Gada inflācija atkāpās līdz 2.6%. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflāciju veidoja enerģijas cenu kāpums.

Vērtējot tuvākā laika perspektīvas jāsecina, ka inflācijas saglabāsies paaugstināta. Savu ieguldījuma daļu uz cenu līmeņa pieaugumu turpinās veidot pakalpojumu sadārdzināšanās. Tomēr lielākā uzmanība un arī nenoteiktība šobrīd saistās ar divām būtiskākajām grupām – pārtikas un enerģijas cenām.

Pēc kāpuma gada sākumā globālās pārtikas izejvielu cenas vasaras mēnešos ir stabilizējušās un uzrāda vien nelielas svārstības. FAO pārtikas cenu indekss jūlijā pieauga par 0,6%, sasniedzot 131,1 punktu. Kāpumu noteica graudaugu, cukura un augu eļļu cenu pieaugums, ko daļēji kompensēja gaļas un piena produktu cenu kritums. Vienlaikus pasaulē plaši tiek apspriesta El Nino parādība, kas var kļūt par vienu no spēcīgākajiem vēsturē, attiecīgi apdraudot daudzu reģionu pārtikas cenas un pat tās pieejamību. Lai gan El Nino izpausmes palielina pārtikas cenu pieauguma riskus arī Eiropā, tieša un tūlītēja ietekme, visticamāk, būs neliela. Lielākais cenu pieauguma risks saistās ar tādu produktu kā cukurs, kafija, kakao, rīsi un augu eļļas, jo laikapstākļu izmaiņas to cenas pasaules tirgos ietekmē vairāk.

Eiropā pārtikas inflāciju tuvākajā laikā lielākā mērā ietekmēs enerģijas, mēslojuma un transporta izmaksu virzība, kas šobrīd ir cieši saistīta ar ģeopolitisko situāciju Tuvajos Austrumos. Šogad pārtikas cenas, visticamāk, izvairīsies no būtiskām svārstībām un tā nebūs liela aktualitāte. Spiediens uz cenām varētu atgriezties nākamgad, jo ražotāji un tirgotāji turpinās pielāgoties augstākām enerģijas, degvielas un minerālmēslu izmaksām. Šobrīd pasaule ir spējusi novadīt situāciju bez lieliem enerģijas cenu lēcieniem, taču spriedze saglabājas un augstāku cenu riski joprojām ir būtiski. Situācija dažādās izejvielu kategorijās atšķiras, kas nozīmē, ka ietekme veidojas nevienmērīga. Piemēram, noteiktās degvielu grupās, kā avio degviela vai dīzelis, situācija ir saspīlētāka par to, ko atspoguļo naftas cena. Jūlijā ir augusi gāzes cena, kas nozīmē, ka gaidāmajā apkures sezonā pieaugs siltumenerģijas tarifi un ir potenciāls ietekmēt arī elektroenerģijas cenu. Ņemot vērā Eiropas gāzes zemo krājumu līmeni, auksti laikapstākļi var uzturēt paaugstinātu gāzes cenu. Neskatoties uz pastāvošajiem riskiem, īpaši Tuvajos Austrumos, tiek sagaidīts, ka naftas un gāzes piedāvājums un cenas nākamgad stabilizēsies, mazinot inflācijas spiedienu. Tomēr situācijas neprognozējamība joprojām veido iespējas būtiskām cenu svārstībām. Augstākas enerģijas un izejvielu cenas šogad un nākamgad noturēs inflāciju nedaudz virs 3%.