Pensijas vecumā strādā jau vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju

Salīdzinājumam – zemākais rādītājs tika fiksēts 2011. gadā, kad šajā vecuma grupā strādāja vien 9,8 % iedzīvotāju. Kopš tā laika nodarbinātība pensijas vecumā ir augusi gandrīz katru gadu.

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 413 tūkstoši senioru vecumā no 65 gadiem jeb piektā daļa no visiem iedzīvotājiem. Vienlaikus strādājošo īpatsvars pensijas vecumā sasniedza jau 26,2 %, un darba gaitas pensijas gados biežāk turpināja vīrieši. Savukārt Eurostat dati par pensionāru nodarbinātību iezīmē salīdzinoši augstu darba intensitāti Latvijā – vecuma pensijas saņēmēji strādā vidēji 35 stundas nedēļā. Tas ir ievērojami vairāk nekā Ziemeļeiropā un Centrāleiropā, kur pensionāru vidējais darba stundu skaits nedēļā ir 20 līdz 26 stundas.

Lai gan daļai cilvēku darbs pensijas vecumā ir apzināta izvēle, iespēja saglabāt aktīvu dzīvesveidu, profesionālo ritmu un sociālo iesaisti, pieaugošais strādājošo pensionāru īpatsvars vienlaikus izgaismo arī finansiālās drošības jautājumu – vai pensija ļauj saglabāt ierasto dzīves līmeni, vai tomēr darba turpināšana kļūst par nepieciešamību ikdienas izdevumu segšanai. Interesanti, ka biežāk darba gaitas pensijas vecumā turpina cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, kā arī noteiktu profesiju pārstāvji, piemēram, vadītāji, kvalificēti lauksaimniecības darbinieki un speciālisti.

“Strādāšana pēc pensionēšanās daļai cilvēku var kļūt par praktisku veidu, kā palielināt ikmēneša ienākumus. Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, ja tāda ir cilvēku izvēle, tomēr būtiski, lai tā nebūtu nepieciešamība, jo nav iespējams segt ikdienas izdevumus vai kompensēt nepietiekamus ienākumus pensijas vecumā,” skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

Darbs pensijas vecumā – izvēle, nevis nepieciešamība

Daļai pensionāru darba turpināšana ir veids, kā segt ikdienas dzīvošanas izmaksas, taču paļauties tikai uz iespēju strādāt arī pensijas vecumā var būt riskanti – veselības stāvoklis, darba tirgus situācija vai ģimenes apstākļi laika gaitā var mainīties. Tāpēc par finansiālo stabilitāti vecumdienās ir svarīgi domāt savlaicīgi, lai pensionēšanās brīdī darbs būtu izvēle, nevis nepieciešamība, un būtu iespēja izbaudīt nopelnīto atpūtu, saglabājot ierasto dzīves kvalitāti.

“Demogrāfisko pārmaiņu dēļ nākotnē valsts pensiju sistēmai būs arvien grūtāk nodrošināt ienākumu līmeni, kas ļautu saglabāt līdzšinējo dzīves kvalitāti. Sabiedrībai novecojot un strādājošo īpatsvaram samazinoties, pieaugs arī katra cilvēka atbildība par papildu uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Ja pensijas gados vēlamies saglabāt finansiālu neatkarību, ceļot, pievērsties hobijiem un dzīvot bez pārlieku lielām bažām par ikdienas izdevumiem, ar valsts garantēto pensiju vien, visticamāk, nepietiks. Latvijā valsts pensija nākotnē vidēji veidos ap 30-40 % no personas pirmspensijas ienākumiem, lai gan komfortablam dzīves līmenim nepieciešami 70-80 %. Tāpēc papildu uzkrājumu veidošana nav tikai vēlams finanšu ieradums, bet arvien nozīmīgāks priekšnoteikums finansiāli sabalansētām vecumdienām,” uzsver Atis Krūmiņš.

Būtiski ir laikus sākt mērķtiecīgi veidot pensijas uzkrājumu – jo agrāk tiek sākta uzkrājumu veidošana, jo vairāk laika ir kapitālam augt. Savlaicīga un pārdomāta pieeja palīdz palielināt finansiālo neatkarību pensijas vecumā, mazina atkarību no ārējiem apstākļiem un sniedz lielāku brīvību pašam izvēlēties, kā pavadīt dzīvi pēc aktīvo darba gaitu noslēguma. Eksperti iesaka domāt par regulāru ieguldīšanu, kā arī pensiju 3. līmeņa iekrājumiem pamīšus regulāra drošības spilvena veidošanai.