Nodokļu ieņēmumi 2026.gadā plānoti atbilstoši budžeta plānam

Kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti ap 16 miljardiem eiro, kas ir par 848,9 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2025. gadā un atbilst 2026.gada budžeta izstrādē prognozētajam. Šis pieaugums jau ir plānots vidējā termiņa budžeta ietvara prognozē pasākumiem, un neliecina par papildu pieejamiem līdzekļiem jaunām prioritātēm.

Nodokļu ieņēmumu prognozes sagatavotas pie nemainīgas nodokļu politikas, balstoties uz 2026. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm, faktiskajiem nodokļu izpildes datiem gada sākumā un iepriekš pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina stabila darba tirgus attīstība un mājsaimniecību patēriņš.

Vienlaikus prognozēs vēl nav ņemta vērā Tuvo Austrumu konflikta ietekme, kas var negatīvi ietekmēt gan ekonomikas attīstību, gan nodokļu ieņēmumus. Finanšu ministrijas izstrādātais alternatīvais scenārijs paredz par 120,2 miljoniem eiro zemākus nodokļu ieņēmumus nekā bāzes scenārijā.

Faktiskie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, taču tas vēl nesasniedz gadam plānoto pieaugumu. Nodokļu ieņēmumu izpilde pret plānu veido 98,7%, kas nozīmē, ka iekasēts par 49,6 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Vienlaikus jāņem vērā datu laika nobīde – aktuālie ieņēmumi vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Papildus jāņem vērā, ka ar 1. aprīli samazinātās akcīzes nodokļa likmes ietekme tiek kompensēta ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, ko ietekmē degvielas cenu kāpums, līdz ar to iespējamā PVN ieņēmumu pārpilde nav uzskatāma par papildu pieejamu finansējumu.

Salīdzinot ar apstiprināto vidēja termiņa budžeta ietvaru, būtiski papildu resursi jaunu prioritāšu finansēšanai neveidojas. To apliecina arī valdībā apstiprinātais Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojums, kurā norādīts, ka fiskālā situācija vidējā termiņā saglabāsies saspringta un budžeta deficīts vairākus gadus būs tuvu vai virs 3% no IKP.

Ņemot vērā augošos inflācijas riskus un ārējās vides nenoteiktību, vienreizējs nodokļu ieņēmumu pieaugums nav pamats plašiem papildu izdevumu pasākumiem. Šādi lēmumi var pastiprināt inflācijas spiedienu un samazināt valsts spēju reaģēt uz iespējamām krīzēm, tostarp energoresursu cenu svārstībām.

Vienlaikus jebkuri atbalsta pasākumi ir īstenojami, ievērojot Eiropas Savienības un nacionālos fiskālos noteikumus. Tas nozīmē, ka jauni izdevumi vai nodokļu samazinājumi ir pieļaujami tikai ar skaidru finansējuma segumu. Fiskāli atbildīga pieeja paredz, ka pieejamie resursi tiek saglabāti neparedzētiem gadījumiem un mērķētiem risinājumiem, ja tie kļūst nepieciešami.