- OMX Baltic0,06%316,17
- OMX Riga0,47%893,77
- OMX Tallinn0,18%2 120,1
- OMX Vilnius0,29%1 423,54
- S&P 5001,01%7 135,01
- DOW 300,65%49 468,71
- Nasdaq 1,6%24 647,08
- FTSE 100−0,21%10 476,46
- Nikkei 2250,4%59 585,86
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,85
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%87,9
- OMX Baltic0,06%316,17
- OMX Riga0,47%893,77
- OMX Tallinn0,18%2 120,1
- OMX Vilnius0,29%1 423,54
- S&P 5001,01%7 135,01
- DOW 300,65%49 468,71
- Nasdaq 1,6%24 647,08
- FTSE 100−0,21%10 476,46
- Nikkei 2250,4%59 585,86
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,85
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%87,9
Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 20,2 miljardi eiro jeb 46,9 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,4 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie 1 rezultāti, atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.
2025. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 7,7 % un sasniedza 19,8 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 5,9 % un sasniedza 18,7 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2025. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,7 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 0,6 mljrd. eiro jeb 1,5 procentpunktiem no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija par Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumu (Valsts kases dati) – 438,6 milj. eiro jeb 1,0 % no IKP;
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 435,9 milj. eiro jeb 1,0 % no IKP;
- finanšu darījumu izslēgšanas korekcija (Valsts kases dati) 75,8 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 63,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 30,7 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 169,6 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 77,3 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija par Modernizācijas fonda līdzekļu izlietojumu (Valsts kases dati) – 40,0 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 32,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 27,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par saņemamiem procentiem (Valsts kases dati) – 24,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 21,4 milj. eiro jeb 0,05 % no IKP.
Vispārējās valdības parāds 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 1,4 mljrd. eiro un sasniedza 20,2 mljrd. eiro jeb 46,9 % no IKP. Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai.
Saistītie raksti
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
