Naftas cenu kāpums palielina inflācijas riskus

Lai gan februārī inflācija ASV saglabājās 2.4 % līmenī un pamatinflācija – 2.5 %, pēdējās nedēļās situāciju mainījis straujš naftas cenu kāpums ģeopolitiskās spriedzes dēļ Tuvajos Austrumos. Naftas cenas kopš februāra beigām pieaugušas par aptuveni 40 %, kas martā varētu palielināt inflāciju par 0.5–0.6 procentpunktiem un mainīt gaidas par procentlikmēm ASV un eirozonā.

Februārī ASV inflācija palikusi stabila 2.4 % līmenī, kamēr patēriņa cenas mēneša griezumā augušas par 0.3 %. Arī pamatinflācijas rādījums februārī nemainījās un palika 2.5 % līmenī. Taču šīs ziņas jau ir novecojušas. Kopš februāra beigām, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, naftas cenas strauji pieauga. Patlaban naftas cenas resursu tirgos ir par aptuveni 40 % augstākas nekā vidēji februārī. To uzreiz izjuta arī ASV patērētāji – degvielas cenas ASV benzīntankos kopš februāra beigām pakāpās par vairāk nekā 20%. Šis vien varētu martā paaugstināt ASV inflāciju par 0.5-0.6 procentpunktiem. Februārī energoresursu pienesums ASV gada inflācijai bija tuvs nullei. Pēdējās dienās analītiķi sākuši paaugstināt arī inflācijas prognozes. Pagaidām šā gada prognozes ASV un eirozonai paceltas par 0.1 procentpunktu salīdzinājumā ar februāra beigām – līdz 2.7% un 1.9% attiecīgi. Arī investori pamainīja savas prognozes attiecībā uz likmju samazināšanu ASV. Saskaņā ar fjučeru tirgus prognozēm, šogad ASV netiek gaidīts vairāk kā viens likmju samazinājums (iepriekš prognozēja divus) un, ja tas notiks, tad tuvāk gada nogalei. Arī eirozonā būtiski pamainījās likmju prognozes. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu investori sāka prognozēt pirmo likmju pacelšanu par 0.25 procentpunktiem jau šā gada otrajā pusē.

ASV mājsaimniecību tēriņi reālajā izteiksmē turpinājuši mēreni augt un janvārī palielinājušies par 0.1 %. Šis ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad tēriņi uzrāda šādu minimālu pieaugumu, kas liecina par zināmu piesardzību mājsaimniecību vidū vēl pirms energoresursu cenu kāpuma. Tēriņi ilglietojuma precēm janvārī uzrādīja salīdzinoši apjomīgu samazinājumu otro mēnesi pēc kārtas (-1.1 % janvārī), ko atsvēra stabils pieprasījuma pieaugums pēc pakalpojumiem (0.3 % mēneša griezumā). Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi gada sākumā pieauga par 0.9 % un bija par 4.6 % augstāki nekā pirms gada. Straujo kāpumu gada sākumā noteica noturīgs algu ienākumu pieaugumus un ikgadējā sociālo maksājumu korekcija. Mājsaimniecību uzkrājumi janvārī veidoja 4.5 % no rīcībā esošajiem ienākumiem salīdzinājumā ar 4 % iepriekšējo trīs mēnešu laikā.

Neskatoties uz ražotāju noskaņojuma uzlabojumu gada sākumā, eirozonas ražošanas sektors gadu iesācis uz vājas nots. Eirozonas ražošanas apjoms janvārī saruka par 2.3 % mēneša griezumā, uzrādot otro samazinājumu pēc kārtas. Janvārī visas lielākās eirozonas valstis, izņemot Franciju, uzrādīja ražošanas apjomu sarukumu. Vācijā apjomi mēneša laikā samazinājās par 2.4 %, sasniedzot tādu pašu līmeni kā pērnā gada augustā un zemāko līmeni kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā. Vairāk nekā 10 % kritumu uzradīja arī Īrijas ražošanas sektors. Janvārī gandrīz visos eirozonas ražošanas sektoros izlaides apjomi samazinājās, turklāt lielākie kritumi tika reģistrēti farmācijas produktu, datoru, elektronikas un metālu ražošanā. Kopumā janvārī eirozonas ražošanas apjomi bija par 2.2 % zemāki nekā pirms gada, pārtraucot kopš pērnā gada februāra ilgušo izaugsmes periodu.