Reaģējot uz aizvien pieaugošākām diskusijām par 2. pensiju līmeņa brīvprātīgu izņemšanu gan sabiedriskā, gan politiskā līmenī, uzņēmēji norāda, ka šāda iniciatīva nav atbalstāma, jo tā ilgtermiņā nerisina Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanu, bet rada papildu finansiālā sloga risku nākotnē, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Ja iniciatīva par 2. pensiju līmeņa brīvprātīgu izņemšanu tiktu atbalstīta, tad tā īstermiņā var mazināt sociālo spriedzi sabiedrības daļai ar zemāku ienākumu līmeni, radīt iespaidu par pirktspējas un iedzīvotāju labklājības pieaugumu, un palielināt inflāciju. Taču ilgtermiņā ir risks vēl lielākai sociālajai nevienlīdzībai iedzīvotāju starpā, jo būtiski mazināsies cilvēku nākotnes pensiju apmērs, tādā veidā radot apstākļus, kad būs nepieciešams palielināt nodokļus, lai mazinātu pieaugošo ienākumu atšķirību starp dažādām nākotnes pensionāru grupām. Šos pensijām iztrūkstošos līdzekļus būs jākompensē pārējai sabiedrības daļai, tajā skaitā uzņēmējiem.
Nedrīkst ignorēt Igaunijas negatīvo pieredzi – izņemtā nauda tika iztērēta mantu iegādei un parādu nomaksai, radot īstermiņa labumu iedzīvotājiem. Pēc iniciatīvas ieviešanas arī politiķi atzina, ka pieņemtais lēmums bijis kļūdains.
Uzņēmēji ideju par 2. pensiju līmeņa brīvprātīgu izņemšanu neatbalsta. Uzņēmumuma “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs, LTRK viceprezidents un padomes loceklis Normunds Bergs norāda, ka izgrābt 2. pensiju līmeni ir tas pats, kas pārdot jumtu, lai samaksātu par apkuri. Pirmajā brīdī mājā kļūst siltāk, bet pēc tam nāk lietus, un sekas ir daudz dārgākas nekā ieguvums. Tas ir īstermiņa risinājums ar ļoti augstu cenu nākotnē.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Piedāvātā iniciatīva par 2. pensiju līmeņa brīvprātīgu izņemšanu Latvijā ir sekas gan zemajai sabiedrības finanšu pratībai, gan īstenotajai valsts attīstības politikai, tautsaimniecību nenosakot par prioritāti, tādējādi bremzējot arī sabiedrības kopējo labklājības līmeņa celšanos un mazinot iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas valdībai.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai gan pamata uzmanība investora Andra ieguldījumu portfelī ir pievērsta akcijām un indeksu fondiem, viens no
investora Andra portfeļa ieguldījumiem ir arī uzņēmumu aizdevumu platformā Capitalia. Šis ieguldījums neuzkrītoši, bet pastāvīgi un pasīvi ir pelnījis 10% gadā, pierādot, ka disciplinēta ieguldīšana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumos Baltijā spēj ģenerēt stabilu ienesīgumu, kas ievērojami pārsniedz mūsu reģiona obligāciju tirgus rādītājus. Šis ir īss apskats par to, kā investoram Andrim ir veicies ar ieguldījumiem Capitalia platformā.