Neatkarīgais zelts

Dārgmetāli tiek vēsturiski uzskatīti par drošiem ieguldījumu aktīviem. Galvenais iemesls ir tas, ka zelts nav pakļauts nevienai valdībai, uzņēmumam vai valūtai – tas saglabā neatkarību un vērtību. Tāpat zelts un sudrabs ir fizisks aktīvs, kas nepazūd un nevar tikt devalvēts, drukājot jaunu. Tieši tāpēc ieguldījumi zeltā (un sudrabā) kļūst populārāki, kad pasaulē pieaug politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Lieki teikt, ka pēdējā laikā ģeopolitiskā spriedze ir būtiski augusi, attiecīgi izskaidrojot būtisko cenas pieaugumu.

Zelta cena, kad tā sasniedza savu maksimumu, gada laikā bija teju dubultojusies. Šāds pieaugums, tik īsā laikā ietver lielu svārstīgumu, tāpēc novērot būtiskus kāpumus un kritumus ir tikai loģiski. Pēdējo dienu zelta cenu kritumam nevajadzētu piešķirt pārāk lielu nozīmi, bet ir jāvērtē finanšu tirgi plašākā kontekstā. Pašlaik tirgos nav indikāciju par plašāku finansiālu krīzi.

Zelta cena arī nākotnē būs atkarīga no ģeopolitiskajā norisēm. Ja, piemēram, Trampa politiskā nostāja pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām kļūtu mērenāka, cenas varētu kristies. Savukārt, ja saspīlējums starptautiskajā vidē saglabāsies vai pieaugs, zelta kā drošā patvēruma pievilcība varētu vēl vairāk palielināties. Tomēr svarīgi piebilst, ka zelts pēdējā laikā ir atguvis savu pievilcību arī kā monetārās politikas instruments – daudzu valstu centrālās bankas palielina savas zelta rezerves un, paredzams, to darīs arī turpmāk, tādējādi radot strukturālu pieprasījumu, kas balstīs cenas.