Dainis Gašpuitis, AS SEB banka ekonomists
Novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3 %. Lielāko ietekmi uz cenu līmeņa samazinājumu veidoja transporta pakalpojumu un pārtikas cenu kritums. Gada inflācija atkāpās līdz 3,8 %, no kuriem 2,45 procentpunktus veido mājsaimniecībām būtiskākās izdevumu pozīcijas – pārtika un mājoklis.
Inflācijas augšupejošais vilnis savā augstākajā punktā noturējās nedaudz ilgāk kā tika gaidīts. Tomēr turpmāk inflācijas temps pamazām palēnināsies. Pārtikas cenu kāpumam ir jāstabilizējas un noteiktos segmentos to varētu nomainīt īslaicīgs cenu samazinājums. FAO pārtikas cenu indekss novembrī sasniedza 125,1 punktu, kas ir par 1,5 punktiem (1,2 %) zemāk nekā oktobrī, kas ir trešais samazinājums pēc kārtas. Kritumu ietekmēja piena produktu, gaļas, cukura un augu eļļu cenu indeksu kritums, kas atsvēra graudu indeksa pieaugumu. Iespējams, ka nelielas cenu korekcijas atsevišķu produktu klāstā viesīs arī pārtikas memorands. Taču kopējo, gan pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs globālās un citu izmaksu, kā darbaspēka, pieaugums, kas redzamāk turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos. Labvēlīgas tendences vērojamas arī enerģijas cenu dinamikā. Ar jauno gadu inflācijā parādīsies arī nodokļu un tarifu izmaiņu izpausmes. Lai gan pastāv riski, kas inflāciju varētu paātrināt, pašreizējā tendences rāda, ka inflācijas temps palēninās.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Katram laikam ir savas tradīcijas un ieradumi, arī finanšu jomā. Nu, piemēram, bija taču vēsturē pat laiki, kad nauda tika krāta zeķē, taču kas ir modē šobrīd? Kur naudu iegulda gudri uzņēmēji? Par to uz sarunu aicinājām Sabīni Veicu – Bigbank uzņēmumu norēķinu un uzkrājumu pakalpojumu komandas vadītāju.