Pasaules akciju indekss piektdien turpināja kristies un ir mīnusos otro nedēļu pēc kārtas, ko izraisīja centrālo baņķieru brīdinājumi, ka procentu likmes saglabāsies augstākas ilgāku laiku. Gaidāma liela nepastāvība.
Investori, kas domāja, ka 2023. gadā varēs vērot likmju samazināšanu, šonedēļ tika sarūgtināti, jo Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroma Pauela (Jerome Powell) un viņa Eiropas kolēģe Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) apliecināja, ka plāno saglabāt konsekvenci cīņā par inflācijas ierobežošanu.
Galvenie ASV indeksi nestabilajā tirdzniecībā trešdien kritās pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) septīto un pēdējo reizi 2022. gadā paaugstināja procentu likmes.
Āzijas akcijas šodien pieauga, obligācijas bija stabilas un dolāra kurss kritās pēc tam, kad dati liecināja, ka inflācija ASV novembrī samazinājās, vairojot cerības, ka ir sasniegts maksimums un procentu likmju kāpums 2023. gadā palēnināsies.
Federālā rezervju sistēma (FRS) vakar paaugstināja procentu likmes par 0.50 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2007. gada. Likmes paaugstināšana nobīdīs FRS bāzes likmi jaunā diapazonā - no 4.25% līdz 4.5%.
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.