Sagaidāms, ka stingrākas centrālās bankas politikas ietekmē, baiļu no recesijas un Ukrainas kara ekonomiskā satricinājuma dēļ Eiropas akcijas turēsies tuvu pašreizējam līmenim līdz pat 2022. gada beigām, liecina Reuters aptauja.
Eiropas akcijas šogad ir samazinājušās par vairāk nekā 10%, kas ir sliktākais rādītājs kopš COVID uzliesmojuma un otrais sliktākais rādītājs kopš 2008. gada.
Vide, ar kuru šodien saskaras monetārā politika, ir būtiski mainījusies kopš pandēmijas. Šajā periodā izmantotie līdzekļi bija paredzēti, lai cīnītos pret pastāvīgi zemo inflāciju, un tie vairs nav aktuāli.
Globālajiem ekonomistiem arvien vairāk runājot par iespējamo ekonomikas stagflāciju, investoriem rodas jautājums, kas tagad īsti notiek un kur investēt stagflācijā? Pirmkārt, ir jāsaprot pati stagflācija: kas tā ir, kādas briesmas tā rada, kādas iespējas tā sniedz globālajai ekonomikai? Atbild investīciju konsultāciju uzņēmuma Monsoon Capital vadītāja Eglė Džiugytė.
Strauji pieaugot inflācijai eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) jau jūlijā varētu paaugstināt procentu likmes, kas šobrīd ir vēsturiski zemā līmenī, trešdien paziņoja ECB vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde).
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.